Tā tad nu arī ir tā praktiski vienīgā, pilnīgi reālā un dabīgā TRANSCENDENCE, kas cilvēku momentā noliek dabiskā stāvoklī. Bet ceļš uz to ir grūts, tas prasa pilnīgi visas mums dotās spējas un iespējas - gan iejušanos, gan intuīciju, gan prātu, gan saprātu, gan loģiku un emocionālu pacēlumu, gan otrādi - dziļu emocionālu mieru. Ar vārdu sakot -- visu, kas vien mums pieejams dabīgā veidā, gan ļoti daudz ko tādu, ko jāapgūst no jauna. Un katru savā pareizajā laikā un pareizajā vietā, un visu pareizās proporcijās, katru reizi citādākās. Un pirmām kārtām - lielu, īstu, patiesu GRIBU, VĒLMI.
BET - Mērķis attaisno līdzekļus. Cik mēs varam spriest no tā, ko mums dara zināmu cilvēki, kas šo ceļu ir gājuši -- ieguvumi ir patiešām pielikto pūļu vērti. Jo šāda pieeja, atšķirībā no visām, kas balstās uz augšējo shēmu, mūs pirmo reizi skaidri un gaiši, aci pret aci nostāda mūs ABSOLŪTĀ pozīcijā, un tur sākās absolūts ceļš gan uz pasaules, gan tās Radītāja uztveri, izzināšanu, izjušanu, intuitīvu tvērumu, utt.
Man ir daudz gadu, aiz muguras ilgs un intensīvs meklējumiem pārpildīts mūžs. Un tomēr - šo iespēju praktiski iegūt šo absolūto sava es izjūtu es reāli pazīstu tikai pēdējos desmit gadus. Un tāpēc tieši no sevis varu droši pateikt pašu pirmo un svarīgāko - tā pirmā shēma nekur nezūd, vienkārši cilvēks ar jauno pieeju iegūst vēl vienu, kardināli citu iespēju. Atšķirībā no daudzkārt pieredzētā līdzīgās lietās, šeit nav pretnostatījuma. Praktiskajā ikdienas dzīve turpinās pēc pirmās shēmas, garīgā un pašattīstība - PĒC ABĀM, kas kuru reizi izdevīgāk. Jo praktiski visa uzkrātā zināšanu bagāža taču nekur nepazūd. Bet bagātinās milzīgi. Daudzi mūžseni jautājumi risinās viegli un skaidri.
A K S I O M A S:
1) Tu nekad neesi pastāvējis, nepastāvi, un nekad nākotnē nepastāvēsi (vienalga - dzīvs vai miris, kā cilvēks vai kāda cita būtne, ar ķermeni vai bez) viens pats. Tu pastāvi tikai kā komplekss: Tu pats un Tavs Liktenis, vai Radītājs.
2) Visas pasaules, ko mēs uztveram, kurās mēs dzīvojam, ko spējam iztēloties dažādos speciāli noskaņotos dvēseles stāvokļos, nekad un nekādās situācijās vai apstākļos, nav un nevar būt nekas cits, kā vienīgi Tavas un Tava likteņa vairāk vai mazāk apzinātas, pilnīgi skaidri apzinātas, vai pilnīgi neapzinātsas saspēles, vidažādāko nianšu pārbagātas komunikācijas izpausme.
3) Pamatā šo attiecību toni nosaka mans Lielais Partneris, tomēr mana brīvā griba spēj šīs attiecības ietekmet milzīgā mērā. Bez manas aktīvas iesaistes šis attiecību process ir priekš manis apslēpts, un norisinās ar mazu jaudu, galvenokārt, lai mani vispār uzturētu pie dzīvības un minimālas apziņas un izjūtām.
4) Šo attiecību izzināšana, izjušana, izbaudīšana, izciešana, panešana, pilnveidošana, slīpēšana - tas ir cilvēka pamata.un pat vienīgais uzdevums dzīvē, un arī aiz tās. Šai ziņā izskatās, ka cilvēce ir vairāk vai mazāk savos uzskatos vienota. Atšķirība ir detaļās. Zinātnieks vairāk strādā ar vienu šķautni, reliģiskais skolotājs - ar citu, cilvēks, kas cenšas būt godīgs un labi darīt savu darbu - ar citu. Pamata spēles noteikumi un morālie kritēriji ir katram doti no pirmsākumiem, un pieejami vienmēr, kaut gan to aktualizēšana prasa no katra gribas, saprāta, iejušanās pastiprinātu aktivāciju un papildus pilnveidošanu.
Mēs ļoti daudz ko šīs programmas realizācijā varam sev palīdzēt ar daudzām ļoti pararām metodikām, ieskaitot metodes, kuras realizē ar aparātu palīdzību (plašais Algal16 metodiku klāsts). Noteikti daudz kas no iepriekš apgūtā pašattīstības jomā - daudzi relaksācijas un elpošanas vingrinājumi, jogas, fen-šui, autogēnie treniņi, utt. noteikti būs īstā laikā un vietā liekami lietā. Tas, kas te būs atšķirīgs un neparasts - ļoti liela loma tiks ierādīta zināšanām, loģikai, filosofijai. Tātad - neviens no cilvēka dotumiem netiks noniecināts - visi būs vajadzīgi, katrs sav ā īstajā laikā, un īstajā reizē.
*******************************************************
Mēs katrs noteikti esam daudz daudz kas vairāk, nekā mēs to atļaujamies iedomāties savos visdziļākajos un pārdrošākajos sapņos. Mūsu zemapziņā ir iekodētas neiedomājamas vērtības, un mūsu intuīcija ir radīta tāda, kas principā spēj tās atklāt. Tikai - līdz ar milzīgajām iespējām mums ir uzlikts totāls ierobežojums: nekas no visa tā netiek dots par pliku velti. Lai šīs bagātības padarītu par savām, tas vispirms ir ļoti stipri jāgrib, un otrkārt - ir jāpieliek liels darbs un pacietība. Visas pasaules uzbūves pamata principi ir atrodami sevī, ceļš uz Debesīm - sevī, morāles likumi un prasības - sevī.
Un to visu mēs laiku pa laikam izjūtam un pārdzīvojam kā tādu tālu nojausmu, kā zīmes no ārienes, no "augšas." Tomēr - mēs šo lietu varam pamatīgi ņemt savās rokās, vēl vairāk -- tieši tāds jau arī ir cilvēka uzdevums šai dzīvē un šai pasaulē.
Mēs būsim dzirdējuši, ka mēs ikdienā izmantojam ne vairāk kā kādus 10 procentus no iespējām, kas mums paredzētas - gan garīgi, gan emocionāli, gan smadzeņu darbības ziņā. Liekās neticami - it kā taču tagad, kad visi šajā jomā visu zin, kad kiosku plaukti lūzt no attiecīgās lasāmvielas, kad gaiss ir būtiski pārlādēts ar šo tēmu, kad viss tur maļās un maisās, nepārteakti kaut kas kļūst moderns un iekārojams, un tikpat ātri atkal top aizmirsts, lai vietā stātos kas cits - vēl asāks, vēl neticāmāks, utt. Šķiet ka visiem smadzenes ar to visu ir pārlādētas, atmiņa pārslogota. Kādi tur 10 procenti!
Un tomēr - ir un paliek tie 10 procenti, un ne vairāk. Kā tas tā var būt? Ļoti vienkārši - mēs izmantojam vienas un tās pašas nedaudzās smadzeņu daļas, vienas un tās pašas domu un emociju kombinācijas, darbojas vieni un tie paši neironu ansambļi mūsu smadzenēs. Vienkāršāk sakot - mēs dzīvojam domāšanas un emociju stereotipos un dogmās. TIE NEATTĪSTĀS, tie itin labi iztiek ar saviem desmit procentiem.
Patiesībā jau grūti iedomāties ietekmīgāku pierādījumu tam, ka mēs muļļājamies uz vietas. Tātad - lai mēs radikāli paplašinātu savus ikdienā izmantojamos resursus, mums nepieciešams kaut kas principā jauns. Bai tiešām kaut kas tāds ir iedomājams? Nu dabīgI - ka nav iedomājams! Tam ir jābūt tik negaidītam, ka mūsu ierastajā domāšanā nav iedomājams. Bet, no otras puses - tam jābūt tik pašsaprotamam, dabīgam un visaptverošam, pielietojam pilnīgi visās ikdienas situācijās, tādam, lai ikviens - gan akadēmiķis, gan mājsaimniece, atrastu to par noderī gu gan ikdienas dzīvē, gan visneiedomājamāko sapņu īstenošanā. Vai tiešām kas tāds var pastāvēt? Kādēļ cilvēki to neizmanto jau sen? Un visbeidzot - KAS TAS IR?!
Runa ir par absolūti katra cilvēka - tātad arī PILNĪGI IKVIENA JŪSU PERSONĪGI, cienījamā lasītāja vai godājamais lasītāj, dzīvību, domāšanu, emocijas un nervu procesu darbību nodrrošinošos visdažādākos resursus un likumsakarīgas to maiņas, jebkuru ārpus jums esešo iedomājamo un visneiedomājamāko komunikāciju avotu esamību un šīs iedarbības nolūki, struktūra, tajās slēptie šifri - viss tas katram no mums kā mums neatņemami piederoša daļa, ir ierakstīts dziļi dziļi mūsu pamata būtībā, ieskaitot gēnus.
Bet - tas ir slēpts no mūsu apziņas, tas ir ierakstīts zemapziņā un dziļākajās neirālajās struktūrās dažādu kodu un šifru veidā. Bet - tas ir izdarīts tā, lai cilvēks pie lielas gribas un pielikta liela darba spēj to visu atklāt - novest apziņas līmenī - saprast, izjust, apzināti izdzīvot. Tieši šī atklāsme, šī savas zemapziņas procesu mērķtiecīga atklāšana apziņai - tas ir tas jaunais, kas spēj aizņemt un mūsu labā izmantot mums dotos, bet atmatā atstātos resursus, mūsu slēptās iespējas.
Teiktais ir ļoti konkrēts, precīzs, atklājas ar zinātnisku precizitāti, nopietnību un tiešumu. Tas ir ne tukši apgalvojumi, bet konkrēras zināšanas un darbības, kas ir pārbaudāmas praksē. Un dīvainākais ir tas, ka tas nav nekas radikāli jauns, tas viss ir vairāk vai mazāk zināms nu jau kādus trīs simtus gadu, bet, sevišķi pdējā laikā, ir sabiedrībā pilnīgi nezināms, - visu laiku tas ir kultivējies un attīstījies nedaudzu pasaules izcilāko dižgaru prātos un jūtās.
Tātad - ja vien mēs esam patiesi ieinteresēti, un esam gatavi tam veltīt pietiekoši daudz laika, pūles un pacietības, lai pretī iegūtu ko daudz nopietnāku un dziļāku, tad iespējas to izdarīt ir ļoti lielas. Mēs varam ievērojami lielākā mērā pēc savas gribas palielināt savu garīgo, emocionālo un smadzeņu darbības kapacitāti, celt to produktivitāti un lietderības koeficientu. Runa ir par sekojošo.
Runa ir par pašiem visdziļākajiem izpratnes principiem. Par to, ko mēdz dēvēt par pasaules uzskata stūrakmeni: tātad, par matērijas un apziņas pamatprincipiem - par materiālismu un ideālismu un absolūtismu. Un te ir liels sajukums un vieni vienīgi pārpratumi. Jo mēs parasti saprotam, ka tas, kas mēs katrs šai kontekstā esam, ir atkarīgs no tā, kā mēs to uzskatām. Ja mēs uzskatām, ka jātic augstākiem spēkiem, jādzīvo ar sirdi, jākultivē sevī viss labais, tad mēs taču noteikti esam ideālisti. Noteikti tā tas arī ir - tas ir sadzīviskais ideālisms uz mūsu vienīgās mums pazīstamās materiālistiskās bāzes.
Parastajā ikdienas pašattīstības stratēģiju un praktisko metodiku piedāvātajā klāstā dalību praktiski neņem vairākas cilvēces kultūras un zinātnes izveidotas iespējas. Dogmātiskā domāšana ir ierindojusi tādas lietas kā klasisko ideālisma virzienu filosofijā, un smalkāko nervu sistēmas reulācijas smalkāko darbības nianšu izziņu ārpus ikdienā pieņemtā priekšstata par cilvēka pašattīstības iespējām.
Šeit jums ir iespēja iepazīt šīs iespējas ne vien populārā, bet arī dziļā, godīgā, turklāt zinātniski pamatotā veidā.
